misticisms

n. мистицизм  (Грам. инф.: Окончания: \misticismsа)

LKLv59

▪ Skaidrojumi

lv Izcelsme - vācu Mystizismus \< latīņu mysticus \< sengrieķu mystikos ‘noslēpumains’

lv 1. Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai — tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem

lv 2. Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam

Jum99

▪ Sinonīmi

lietv. mistika

T09